Es ļoti vēlētos mazu un pūkainu kaķēnu. Vēlos jau sen – kopš biju pavisam maza meitenīte. Kādu reizi nolēmu par to parunāt ar saviem vecākiem, taču nekādu prieku viņos nemanīju – tikai banālas atrunas par to, ka dzīvnieku vajadzēs kopt, barot trīs reizes dienā, turklāt kaķis bauros, visu saskrāpēs, ne tur dosies uz tualeti, čurās čībās utt. Īsāk sakot, es runāju un runāju, bet jēgas no tā nebija nekādas.
Lasi vēl: Šie 5 sieviešu vārdi ir kā talismani – tie nes to īpašniecēm veiksmi un laimi!
Galu galā viņi vienojās par to, ka nopirks man mazu kucēnu. Ak, nē! Negribu! Ar savu runāšanu visu padarīju tikai vēl sliktāku.
Tad es sāku meklēt pozitīvus iemeslus tam, kādēļ kaķis mājās ir laba lieta. Internetā izlasīju, ka kaķi samazina asinsspiedienu, nomierina nervus, noņem visu negatīvo enerģiju, nes veiksmi un naudu. Šeit manai fantāzijai nebija malas. Šķiet, ka nostrādāja, jo es viņus ieintriģēju!
Bet te atkal kārtējais aplauziens – tētis sagribēja mājās bruņurupuci. Arī bruņurupuči nomierinot nervus, turklāt tos ļoti maz jākopj un tas esot viegli. Es vienkārši paliku mēma! Kādēļ gan kaķis ir sliktāks par bruņurupuci? Nācās apdomāt citus variantus.
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā